Vielmaiņa ir sarežģīts bioķīmisks process, kas bez apstājas notiek cilvēka ķermenī, ļaujot veidot jaunus audus, izvadīt toksīnus un pārvērst uzņemtās uzturvielas enerģijā.
Vienkāršoti vielmaiņa ir ēdiena pārvēršanās process enerģijā.
Vielmaiņas darbībā lielā mērā atkarīga ne vien no iedzimtības un veselības stāvokļa, bet arī dzīvesveida un ieradumiem.
Ieviešot korekcijas savā ēdienkartē un ikdienā, iespējams uzlabot vielmaiņu un tādējādi vieglāk atbrīvoties no liekajiem kilogramiem.
Vielamiņu tēlaini izsakoties var salīdzināt ar tvaika lokomatīvi. Ja mēs pieberam ogles, lokomatīve kustas. Ja mēs „barojam” savu vielmaiņu ar ēdienu, vielmaiņa strādā. Ja mēs ogles nepieberam, lokomatīve apstājas. Ja mēs vielmaiņu barojam vienreiz no rīta un vienreiz vakarā, vielmaiņa starplaikā „aiziet gulēt” un nedarbojas.
Vielmaiņu ietekmējošie faktori
Vielmaiņas intensitāte nav visiem vienāds (konstants) rādītājs.
Ir cilvēki, par kuriem atliek vien brīnīties, cik viņi var ēst, taču svarā nepieņemas.
Citiem vielmaiņa ir lēnāka un uzņemtā pārtika aiziet „labumā”. Šādā situācijā ir dažas metodes, kā paātrināt vielmaiņu.
Vielmaiņu ietekmē vairāki faktori:
- ķermeņa “kompozīcija” Lielāka auguma cilvēki vai tie, kuriem ir vairāk muskuļu sadedzina vairāk kalorijas arī miera stāvoklī.
- Cilvēka dzimums. Vīriešiem biežāk ir mazāk ārējo tauku (vīriešu biežākā problēma ir tā saucamie iekšējie tauki) un vairāk muskuļu kā sievietēm tādā pašā vecumā un svarā, kas nozīmē, ka vīrieši sadedzina vairāk kaloriju.
- Vecums. Jo vecāki kļūstam, jo muskuļu daudzums samazinās, bet tauku daudzums palielinās, tādējādi samazinās kaloriju patēriņš.
- Pārtikas pārstrāde (termoģenēze). Sagremojot, absorbējot, transportējot un uzglabājot pārtiku mēs patērējam arī kalorijas. Aptuveni 10 procenti kaloriju no ogļhidrātiem un olbaltumvielām, ko ēdam, tiek izmantoti pārtikas un barības vielu gremošanas un uzsūkšanās nodrošināšanai.
- Fiziskās aktivitātes. Mainīgākais no faktoriem, kas nosaka, cik daudz kaloriju cilvēks sadedzina katru dienu.
Vielmaiņu tiešā veidā ietekmē lieko cukuru un ogļhidrātu pārpalikums, jo viss, ko mēs ēdam pārvēršas enerģijā.
Daļu no tās mēs iztērējam, daļu nē. Pārpalikumus organisms noliek rezervēs.
- Jo mums ir vairāk liekā svara, jo ir lēnāka vielmaiņa.
- Jo lēnāk mēs sadedzinam liekos taukus un, jo lēnāk organisms sadedzina to, ko apēdam. Jo uzņemsim pārtikā mazāk olbaltumvielu, jo ātrāk veidosies tauki.
- Jo straujāk darbojas organisma vielmaiņa, jo vairāk un ātrāk tiek patērētas uzņemtās kalorijas, kā rezultātā samazināsies lieko kaloriju daudzums un būs vieglāk kontrolēt ķermeņa svaru, kā arī iegūt vēlamās ķermeņa aprises.
- Vispārzināms fakts: muskuļi dedzina vairāk kaloriju kā tauki. Jo mums būs vairāk muskuļu, jo drīkstēs (un vajadzēs) patērēt vairāk kaloriju.
Vielmaiņas stimulēšana
• Vielmaiņas ātrumu ietekmē ūdens trūkums organismā. Ja dzersim par maz ūdens, vielmaiņa būs lēnāka. Jo vairāk dzersiet ūdeni, jo ātrāk „kustēsies” vielmaiņa. Izdzerot glāzi ūdens uzreiz pēc pamošanās, tu iedarbināsi vielmaiņas procesus, un līdz ar to ķermenis dienas gaitā sadedzinās vairāk kaloriju.
• Zaļā tēja ir lielisks antioksidantu avots, turklāt tā spēj nedaudz paātrināt organisma vielmaiņu, stimulējot aknu darbību un ļaujot ātrāk sadedzināt taukus. Kofeīns, kas atrodams zaļajā tējā palīdzēs dedzināt taukus.
• Vielmaiņu palēnina arī fizisko aktivitāšu trūkums. Jebkura fiziskā aktivitāte ir vēlama, jo aktivizē muskuļus un elpošanu. Skābeklis dedzina tauku šūnas. Vielmaiņa paātrinās sakarā ar muskuļu aktivitāti.
• Garīgs darbs paaugstina vielmaiņu par 2% , bet, ja garīgā slodze saistīta ar nelielām muskuļu kustībām (runāšana, rakstīšana), tad vielmaiņa paaugstinās par 10-20% .
• Cilvēkam strādājot fizisku darbu, enerģijas patēriņš atkarīgs no slodzes. Sēdu stāvoklī vielmaiņa paaugstinās par 5-10% salīdzinājumā ar pamatmaiņu, stāvot – par 20-30% , staigājot pa līdzenu ceļu – par 200- 300% , kāpjot kalnā – par 600- 900%.
• B vitamīns palīdz pārvērst enerģijā ēdienā atrodamos taukus, ogļhidrātus un olbaltumvielas, tāpēc, uzņemot šo vērtīgo vielu papildus, iespējams šo procesu atvieglot, tādējādi uzlabojot vielmaiņas darbību. Iekļauj ēdienkartē pākšaugus, pilngraudus, riekstus un zaļo lapu dārzeņus, piemēram, kāpostus un spinātus.
• Reta un pamatīga ēšana palēnina vielmaiņu, jo pastiprina slodzi uz gremošanas sistēmu un ēdiens uzsūcas tikai daļēji.
• Piedomā pie brokastīm! Neēdot brokastis mēs sūtam organismam signālu, ka iestājusies stresa situācija: organisms saprot, ka regulāri ēst nedos un turpmāk mēģinās no uzņemtās pārtikas veidot rezerves.
• Vakariņas ieteicams ēst ne vēlāk kā divas stundas pirms miega, lai ēdiens paspētu pārstrādāties kunģī. Pretējā gadījumā uzturvielu uzsūkšanās ir traucēta, jo kamēr mēs guļam, atpūšas arī vielmaiņa.
• Vielmaiņa uzlabosies, ja ēdīsiet biežāk, taču nelielām porcijām: piemēram ik pēc 3-4 stundām. Tā mēs izvairīsimies arī no straujām cukura līmeņa svārstībām. Ievērojot šādu ēšanu (neizmirsīsim par to, ka ēdienā jābūt sabalansētām uzturvielām) veidojas interesants paradokss: jo biežāk ēdam, jo vairāk tievējam.
• Asas garšvielas, piemēram, čili pipari, spēj veicināt vielmaiņas darbību un radīt ilgstošu sāta sajūtu.