Matu veselība uzturs

Vai mūsu mati ir paēduši?

Līdzīgi kā āda, arī mati ir pakļauti apkārtējās vides iedarbībai. Ziemā matus negatīvi ietekmē aukstums un vējš, kā arī sausais gaiss telpās. Ja papildus žāvējam matus ar fēnu, tie sāk šķelties, kļūst sausi un nedzīvi.

Pareizam un sabalansētam uzturam ir liela loma visu ķermeņa funkciju nodrošināšanā, to skaitā matu augšanas un atjaunošanās procesā. Turpinājumā daži uztura ieteikumi, kas palīdzēs spēcināt matus.

No kā sastāv mati?

Matu sastāvā ir galvenokārt proteīns (olbaltumviela) keratīns. Keratīna molekula sastāv no pieciem dažādiem ķīmiskajiem savienojumiem, kuru rezultātā veidojas keratīna spirāle. Atsevišķs mats sastāv no daudzām šādām keratīna spirālēm, kuras kopā satur jeb savieno aminoskābe ar nosaukumu cisteīns. Bojātam matam šīs keratīna spirāles dažādu apstākļu iedarbības rezultātā vairs nav vienotas, matam trūkst spēka, tas ir kļuvis sauss, trausls un lūztošs.

Mati kļūst trausli, ja tiem trūkst to dabīgās taukvielas – sebuma. Ja organisms nespēj saražot pietiekami daudz sebuma galvas ādā, tad mati ir uzņēmīgāki pret sausa gaisa un aukstuma radīto ietekmi.

Tas paskaidro daudz: ja mūsu organismā trūkst visu nepieciešamo barības vielu, var rasties problēmas ar matiem un otrādi – trausli mati var liecināt, ka mums trūkst barības vielu.
Ja uzturs ir nepietiekams, tās organisma struktūras, kas nav svarīgas dzīvībai, piemēram mati, netiek barotas.

Kā spēcināt matus?

Lai palīdzētu matiem būt stiprākiem, ēdienkartē jāiekļauj olbaltumvielas saturoši produkti, kā arī jāuzņem pārtikā matiem nepieciešamie vitamīni un minerālvielas:

  • Olbaltumvielas. Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm – to galvenais uzdevums ir apgādāt organismu ar izejmateriāliem, no kā veidojas un atjaunojas šūnas un audi. Problēma ir tāda, ka ikdienā bieži tās uzņemam par maz, tāpēc jāpiedomā, lai mēs iekļautu uzturā pietiekami daudz olbaltumvielām bagātus produktus. Turklāt augu un dzīvnieku valsts olbaltumvielas pēc savas vērtības atšķiras. Vairāk lasiet sadaļā Olbaltumvielas.

Olbaltumvielām bagāti produkti ir olas, zivis, putnu gaļa, siers, biezpiens, rieksti, pupas, zirņi. Vairāk par uzturvielu saturu produktos skat. Uzturvielas pārtikas produktos.

  • A vitamīns. A vitamīnā ir daļa no retinoliem, kas palielina matu augšanas ātrumu. Šis vitamīns var palīdzēt arī galvas ādai tauku ražošanā, tādējādi padarot galvas ādu veselīgāku un saglabājot vairāk matu.

Papildiniet savu ēdienkarti ar tādiem produktiem kā saldajiem pipariem un spinātiem. A vitamīnu satur dārzeņi, sviests, olas, zivju eļļa, krējums, siers un liellopu aknas. A vitamīns atrodams dzelteni sarkanajās ogās un augļos, īpaši smiltsērkšķos. Līdzīgi citiem vitamīniem, A vitamīna daudzums pārtikas produktos samazinās termiski apstrādājot ēdienu. Parasti, termiski apstrādājot, A vitamīna daudzums samazinās par 20%.

A vitamīns uzkrājas organismā. Uzņemot uzturā par daudz A vitamīnu, ir iespējams saindēties. Tāpēc nevajadzētu aizrauties ar uztura bagātinātāju un aptiekās nopērkamo sintētisko vitamīnu vienlaicīgu lietošanu.

  • D vitamīns sintezējas ultravioleto staru ietekmē. Uztur un līdzsvaro kalcija un fosfora līmeni, nodrošinot normālu kaulu attīstību un augšanu. Tas nepieciešams veseliem matiem, imūnsistēmas stiprināšanai. D vitamīna trūkums var izraisīt daudzas problēmas, tostarp matu izkrišanu. D vitamīnam ir nozīme jaunu matu folikulu (saknīšu) izveidē. Jaunas folikulas palīdz matiem saglabāt biezumu un novērš matu izkrišanu.

Pārtikas produkti, kas satur D vitamīnu: mencu aknas, treknas zivis, garneles, pilngraudu pārslas, tofu siers, kaviārs, piena produkti, olas. Tomēr galvenais vitamīna avots ir saule.

Tiek uzskatīts, ka Latvijas iedzīvotājiem ir vērojams izteikts D vitamīna trūkums.

Lietojot kā uztura bagātinātāju sintētisko D vitamīnu, jāņem vērā, ka tas neuzsūcas bez kalcija un kalcijs neuzsūca bez D vitamīna.

  • Biotīns – H vitamīns vai B7 – ir iesaistīts taukskābju sintēzē. Šis process ir būtisks matu dzīves ciklam. Ja trūkst B vitamīnu, var sāk izkrist mati. Biotīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns. Tas nozīmē, ka organisms to nespēj uzglabāt un lieko izvada ārā. B vitamīni būtu jāuzņem katru dienu. Ņemot vērā to, ka matu šūnas dalās ļoti ātri, svarīgi, lai B vitamīni organismā tiktu uzņemti pietiekamā daudzumā un mati varētu augt. Vajadzīgi visi šīs grupas vitamīni. Piemēram, biotīns jeb B7 vitamīns aktivizē šūnu vielmaiņu, pantotēnskābe jeb B5 ļoti nepieciešama gan matu šūnu dalīšanās procesā, gan pigmenta veidošanā.

Pārtikā B grupas vitamīni ir graudaugos, riekstos, aknās, olās, gaļā.

  • C vitamīns ir antioksidants, kas palīdz aizsargāt pret oksidatīvo stresu, ko izraisa brīvie radikāļi. Organismam ir nepieciešams C vitamīns, lai izveidotu proteīnu, kas pazīstams kā kolagēns – svarīga matu struktūras sastāvdaļa. C vitamīns arī palīdz organismam absorbēt dzelzi – minerālu, kas nepieciešams matu augšanai.

C vitamīna avots ikdienas pārtikā ir svaiga paprika, zaļumi, smilkšērkšķi, citrusaugļi un ogas.

  • E vitamīnam, līdzīgi kā C vitamīnam, piemīt antioksidatīvas īpašības. Darbojoties šūnu līmenī, tas cīnās ar priekšlaicīgu organisma novecošanos. Būdams virsējos ādas slāņos, E vitamīns aizsargā organismu no kaitīgās ultravioletā starojuma iedarbības un apkārtējās vides piesārņojuma. Papildus vitamīns veicina kolagēna izstrādi, kas ir būtiski veseliem matiem.

Visvairāk E vitamīna atradīsiet ogās, riekstos, zaļumos.

  • Minerālvielas. Cinks, dzelzs, selēns. Ja organismā trūkst dzelzs, neveidosies sarkanās asins šūnas – eritrocīti. Cietīs arī mati – tie augs tievāki un smalkāki. Tas nozīmē, ka uzturā jālieto vairāk dzelzi saturošu produktu.

Tādi antioksidanti kā selēns, cinks, C vitamīns, E vitamīns un citi darbojas savstarpēji, papildinot cits cita funkcijas. Neskatoties uz to, ka kādam vitamīnam vai mikroelementam jau piemīt zināmas īpašības, to lietošana kombinācijā ar citiem vitamīniem un mikroelementiem uzlabos kopējo efektu.

Minerālvielu avots ikdienas uzturā ir jūras produkti, gaļa, aknas, olas, rupjmaize, pilngraudu maize, rieksti, melnās un sarkanās pupiņas, lēcas, auzu pārslas, rozīnes, cūku pupas, sojas pupas, daudzi brokastu pārslu maisījumi, saulespuķu sēklas, turku zirņi, tomātu sula, zemenes, spināti, griķi.

Kādu matu mazgāšanas līdzekli izvēlēties?

Lielākā daļa šampūnu satur parabēnus un sulfātus. Tiek uzskatīts, ka abas šīs vielas ir nevēlamas:

  • Parabēni ir konservanti, kas efektīvi novērš sēnīšu un baktēriju augšanu tādos produktos, kuru sastāvā ir ūdens. Tādējādi palielinās produktu glabāšanas laiks un tiek garantēta preces īpašību saglabāšanās. Tiek uzskatīts, ka parabēni traucē hormonu darbību, imitējot estrogēnu. Pārāk daudz estrogēnu var izraisīt krūts šūnu dalīšanos, kā rezultātā var rasties ļaundabīgi audzēji. Uz etiķetes jāskatās viss, kas beidzās ar „paraben”
  • Sulfāti ir mazgāšanas līdzekļi, kas izgatavoti no sēra saturošu minerālu sāļiem. Visbiežākie ir nātrija Lauril sulfāts (SLS) un nātrija Laureth sulfāts (SLES). Sulfāti var izraisīt ādas alerģijas un bojā matus iznīcinot matu saknes aizsargājošo lipīdu slāni.

Tāpēc labāk izvēlēties šampūnu bez parabēniem un, ja izdosies – bez sulfātiem. Vairāk par šo lasi Ķīmija kosmētikas produktos

Paēduši mati jutīsies labāk

Šajā ieskatā par matiem nepieciešamajām barības vielām noskaidrojām, ka mūsu organismā viss ir savstarpēji saistīts: uzturvielām bagāta un daudzveidīga pārtika tiešā veidā palīdz uzturēt formā arī mūsu galvas rotu – matus. Saņemot visas nepieciešamās uzturvielas, mikroelementus un vitamīnus pēc kuriem mati ir īpaši kāri, tie „jutīsies” labāk.

2019-02-05
2019-02-05