Olas ir viens no barojošākajiem pārtikas produktiem. Ola satur visas barības vielas, kas nepieciešamas, lai pārvērstu šūnu par vistu.

Tomēr olas ir ieguvušas sliktu reputāciju, jo to dzeltenumos ir augsta holesterīna koncentrācija.

Taču ar holesterīnu nav tik vienkārši. Jo vairāk uzņemam holesterīnu ar pārtiku, jo mazāk to ražo pats organisms. Bet tas nenozīmē, ka dažas olas izraisīs strauju holesterīna līmeņa paaugstināšanos.

Kā ķermenis regulē holesterīnu?

Holesterīns bieži tiek uzskatīts par sliktu. Tas ir tāpēc, ka daži pētījumi ir saistīti ar augstu holesterīna līmeni, sirds slimībām un agrīnu nāvi.
Bet holesterīnam ir svarīgu funkcija organismā. Holeseterīns ir būtisks katrai šūnu membrānai, kas tiek izmantota, lai ražotu tādus steroīdu hormonus kā testosterons, estrogēns un kortizols.

Ņemot vērā to, cik svarīgs ir holesterīns, organisms ir izstrādājis sarežģītus veidus, kā nodrošināt, lai tas vienmēr būtu pieejams pietiekamā daudzumā.

Tā kā holesterīna ieguve no uztura ne vienmēr ir iespējama, aknas saražo pietiekami daudz holesterīna, lai apmierinātu organisma vajadzības.

Holesterīns sastāv no četrām daļām, un tikai viena no tām – augsta blīvuma holesterīns – ir veselībai labvēlīga, bet pārējās – holesterīns, zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi – nav tik labi.

Holesterīns nepieciešams, lai varētu veidoties nervu apvalki un lai organismā nodrošinātu dažādu impulsu pārvadīšanu. Ja asinīs rodas pārāk daudz slikto holesterīnu, tas izgulsnējas asinsvadu sieniņās, rada nosprostojumus, apgrūtina asins plūsmu, samazina asinsvadu elastību.

Par labo holesterīnu (ABL) dēvē augsta blīvuma lipoproteīno holesterīnu, jo tas veic transporta funkciju organismā – piesaista slikto zema blīvuma (ZBL) holesterīnu, smagos triglicerīdus un aizvada tos tālāk uz aknām pārstrādei.

Ja sliktā holesterīna daļiņu ir par daudz un/vai ja cilvēkam ir arī citi riska faktori (smēķēšana, vecums, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, agrīni infarkti ģimenē, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids), ZBL sāk izgulsnēties sirds, smadzeņu un citās artērijās – attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi (artēriju iekaisums ar holesterīna uzkrāšanos).

Kad tiek lietoti daudz holesterīnu saturoši produkti, aknas sāk to saražot mazāk, lai nepieļautu pārmērīgu holesterīna līmeņa paaugstināšanos.

Tādēļ kopējais holesterīna daudzums organismā mainās tikai ļoti maz, ja vispār mainās. Mainās tikai holesterīna ražošanas avots – ēdiens vai aknas.

Tomēr, ja asinīs jau ir paaugstināts holesterīna līmenis, jāizvairās no pārmērīga holesterīna daudzuma lietošanas pārtikā.

Olas uzturā – cik daudz ir labi?

Vairākus gadu desmitus cilvēkiem ir ieteikts ierobežot olu vai vismaz olu dzeltenumu patēriņu.

Vispārīgie ieteikumi ietver ne vairāk kā 2–6 olu dzeltenumus nedēļā, tomēr pēdējā laikā šos ieteikumus mēdz apšaubīt, jo tiem trūkst neapgāžamu zinātnisku pierādījumu.

Dažos pētījumos ir pārbaudīta olu ietekme uz holesterīna līmeni asinīs. Šajos pētījumos cilvēki tika sadalīti divās grupās – viena grupa ēda 1–3 veselas olas dienā, bet otra ēda olu aizvietotājus, piemēram, olu pulveri.

Tika secināts, ka:

  • Gandrīz visos gadījumos palielinājās „labā” ABL holesterīna līmenis asinīs.
  • Kopējais un „sliktais” ZBL holesterīna līmenis parasti palika nemainīgs, bet dažkārt nedaudz palielinājās.
  • Karotinoīdu antioksidantu, piemēram, luteīna un zeaksantīna, līmenis asinīs ievērojami palielinās.
  • Attiecībā uz dabīgām olām, atbilde ir atkarīga no indivīda. 70% cilvēku olu ēšana neietekmēja kopējo vai „slikto” ZBL holesterīnu. Tomēr 30% cilvēku, šie marķieri nedaudz palielinās.
  • Lai gan dažiem cilvēkiem vairāku olu apēšana dienā var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs, tie maina “slikto” ZBL daļiņas no mazām un blīvām uz lielām.
  • Cilvēkiem, kuriem ir lielas ZBL daļiņas, ir mazāks sirds slimību risks.
  • Tātad, pat ja olas izraisa vieglu kopējā un ZBL holesterīna līmeņa paaugstināšanos, tas nav pamats nopietnām bažām.

Neaizmirsīsim, ka olas ir vairāk nekā tikai holesterīns. Tās ir arī barības vielas ar vērā ņemamām priekšrocībām.

Uz 100 g produktaVistuPaipaluZosuPīļu
Kalorijas (kcal)143158185185
Olbaltumvielas (g)12.5613.0513.8712.81
Ogļhidrāti (g)0.720.411.351.45
Tauki (g)9.5111.0913.2713.77
Holesterīns (mg)372844852884
  • Tajās ir augsts luteīna un zeaksantīna – antioksidantu, kas samazina acu slimību risku, piemēram, saslimšanu ar kataraktu, saturs.
  • Olās ir daudz holīna – uzturvielas, kurai ir būtiska loma visās organisma šūnās.
  • Olas ir augstas kvalitātes dzīvnieku olbaltumvielas, kas palielina muskuļu masu un nodrošina labāku kaulu veselību.
  • Pētījumi liecina, ka olas palielina sāta sajūtu, tādejādi, palīdz zaudēt svaru, jo nepārēdamies.

Turklāt olas ir garšīgas, viegli un vidažādākajos veidos sagatavojamas.

Olu patēriņa priekšrocības ir lielākas par potenciāli negatīvajiem efektiem.

Zinātne saka, ka veseli cilvēki var pilnīgi droši ēst līdz 3 olām dienā.

Cik daudz ir par daudz?

Nav atrodamas ziņas par pētījumiem, liekot cilvēkiem ēst vairāk kā trīs olas dienā.

Ir iespējams, kaut arī maz ticams, ka vairāk olu apēšana vienā dienā varētu negatīvi ietekmēt veselību. Līdz šim tas ir zinātniski neizpētīts jautājums.
Tomēr vienā gadījumā tiek minēts 88 gadus vecs vīrietis, kurš dienā savā uzturā patērēja 25 olas (1). Viņam esot bijis normāls holesterīna līmenis un labs vispārējais veselības stāvoklis. Protams, to, kā viens cilvēks reaģē uz ekstremālu olu patēriņu, nevar attiecināt uz visiem, taču tas ir interesanti.

Svarīgi atcerēties, ka ne visas olas ir vienāda labuma. Lielākā daļa lielveikalu olu nāk no rūpnīcām, kur vistas netiek turētas dabiskos apstākļos un netiek barotas ar dabīgu pārtiku.
Augstvērtīgākas ir dabiskos apstākļos audzētu vistu olas. Šajās olās ir daudz augstāks omega-3 un svarīgo taukos šķīstošo vitamīnu daudzums.

Kopumā olu ēšana tiek uzskatīta par veselībai drošu.

Ņemot vērā olās esošo barības vielu klāstu un nozīmīgo labumu veselībai, kvalitatīvas olas var būt starp veselīgākajiem pārtikas produktiem pasaulē.
Svētkos varam droši apēst kādu olu vairāk kā ikdienā!

Priecīgas Lieldienas!

2019-04-20
2019-04-20