Ķīmija kosmētikas produktos

„Pieļaujamās devas nav pārsniegtas” – ķīmija kosmētikas produktos

Sākums » Publikācijas » „Pieļaujamās devas nav pārsniegtas” – ķīmija kosmētikas produktos

Parabēni, sulfāti, ftalāti, propilēnglikols, nanodaļiņas… Šīs un daudzas citas ir vielas, kurām vērts pievērst uzmanību izvēloties veikalu plauktos šampūnu vai roku krēmu.

Parabēni

Parabēni ir kosmētikā plaši izmantota sastāvdaļu grupa. Parabēni tiek pievienoti kā konservanti kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos. Tie ļoti efektīvi novērš sēnīšu un baktēriju augšanu, tādējādi palielinot produktu glabāšanas laiku un drošību.

Jebkurš produkts, kas satur ūdeni, ir jutīgs pret sēnīšu vai baktēriju augšanu. Tas var izraisīt tādas problēmas kā pelējums, krāsas maiņa vai citādu produkta bojāšanos. Noteiktos apstākļos nepietiekami konservēts produkts ļaus attīstīties kaitīgiem mikroorganismiem.
Lietojot kosmētikas līdzekļus, tie nonāk saskarē ar ādu un aplikatoriem, kas saskaras ar ādu, tādējādi potenciāli pakļaujot produktu baktērijām un sēnītēm.
Līdz ar to, nepieciešams produktu aizsargāt no baktērijām.

Tomēr parabēniem ir arī ēnas puse. Tiek uzskatīts, ka parabēni traucē hormonu darbību, imitējot estrogēnu. Pārāk daudz estrogēnu var izraisīt krūts šūnu dalīšanos, kā rezultātā var rasties ļaundabīgi audzēji: tāpēc parabēnu lietošana tiek saistīta ar krūts vēzi un reproduktīviem jautājumiem.

Par parabēnu klātbūtni liecina sekojoši uzraksti uz produkta etiķetes:

  • Butilparabēns | Butylparaben
  • Etilparabēns | Ethylparaben
  • Izobutilparabēns| Isobutylparaben
  • Izopropilparabēns | Isopropylparaben
  • Metilparabēns | Methylparaben
  • Propilparabēns | Propylparaben

Sulfāti

Sulfāti ir agresīvi mazgāšanas līdzekļi, kas izgatavoti no sēra saturošu minerālu sāļiem. Visbiežāk sastopamie ir nātrija Lauril sulfāts (SLS) un nātrija Laureth sulfāts (SLES).

1930-tajos gados sulfāti revolucionarizēja veselības un skaistumkopšanas nozari. Pirms sulfātu ieviešanas cilvēki izmantoja vienkāršas (bet ne vienmēr efektīvas) ziepes un citas metodes ādas un matu tīrīšanai. Salīdzinājumam, sulfāti ir spēcīgi, lēti un viegli iegūstami.

Turklāt, sulfāti ir atbildīgi par to, ka šampūns vai dušas želeja puto, kas mums saistās ar apsolījumu par tīrību.

Tagad, kad sulfāti ir viena no visbiežāk lietotajām ķimikālijām mājsaimniecībās, tiek celta trauksme, ka sulfāti var negatīvi ietekmēt mūsu veselību. Ir zināms, ka tie izraisa alerģiskas reakcijas.
Sulfāti kairina acis. Tie var būt piesārņoti ar dioksānu, kas ir zināms kancerogēns. Sulfāti bieži vien tiek „slēpti” dabīgos produktos ar frāzi, piemēram, “iegūti no kokosriekstiem”.
Sulfāti ir virsmaktīvās vielas – molekulas, kas var piesaistīt gan eļļu, gan ūdeni. Tie spēj attaukot virsmu, arī mūsu matus.

  • Sulfāti nomazgā dabiskos pretmikrobu peptīdus, olbaltumvielas un ūdensnecaurlaidīgās eļļas, kas atrodas uz mūsu ādas. Tas ir gan labi, gan slikti. Labi, jo āda kļūst tīrāka, slikti tāpēc, ka tiek izjaukts ādas bioķīmiskais līdzsvars.
  • Sulfāti izraisas ādas un acu kairinājumu un var radīt alerģijas
  • Bojā matu saknes. Katru matu folikulu aptver lipīdu „vāciņš”. Sulfāti atver šo aizsargslāni. Tā kā zem tā esošie lipīdi ir anaerobi, labās baktērijas iet bojā, un sliktajām baktērijām ir tieša piekļuve neaizsargātajai mata saknei. Lieki minēt, ka tas bojā matus.
  • Sulfāti „elektrizē matus”, t.i., pēc matu mazgāšanas jālieto matu kondicionieris, tātad – vēl vairāk ķīmijas, kas maskē matu bojājumus.
  • Nātrija Laurila sulfāts (Sodium Lauryl Sulfate) SLES var būt arī piesārņotas ar vielu, ko sauc par 1,4-dioksānu, un kas izraisa onkoloģiskas saslimšanas laboratorijas dzīvniekiem. Šis piesārņojums notiek ražošanas procesā.

Par sulfātu klātbūtni liecina sekojoši uzraksti uz produkta etiķetes:

  • Nātrija Laurila sulfāts (SLS) | Sodium Lauryl Sulfate (SLS)
  • Nātrija Laureta sulfāts (SLES) | Sodium Laureth Sulfate (SLES)
  • Nātrija laurilsulfoacetāts | Sodium Lauryl Sulfoacetate
  • Nātrija lauroilizetionāts | Sodium Lauroyl Isoethionate
  • Nātrija Lauroils Taurāts | Sodium Lauroyl Taurate
  • Nātrija kokosilizetionāts | Sodium Cocoyl Isoethionate
  • Nātrija lauroilmetilizetionāts | Sodium Lauroyl Methyl Isoethionate
  • Nātrija Lauroilsarkozināts | Sodium Lauroyl Sarcosinate
  • Dinātrija Laureth sulfosukcināts | Disodium Laureth Sulfosuccinate

Cita kosmētikā sastopama nevēlama ķīmija

Urea (urīnviela)

Piemēri: diazolindilurīnviela, imidazolindilurīnviela
Plaši izplatīti konservanti, kas atbrīvo formaldehīdu – zināmu kancerogēnu, kas kairina gļotādas un izraisa kontaktdermatītu, galvassāpes un iekšējo asiņošanu.

Ftalāti

Piemēri: di-butilftalāts, di-etilheksilftalāts
Parasti izmanto kā plastifikatoru, sākot no ādas kopšanas līdzekļiem, nagu lakām, smaržām līdz matu kopšanas produktiem un dezodorantiem. Pazīstami kā aknu, nieru, plaušu un reproduktīvās sistēmas bojājums izraisošas vielas.
Ir aizdomas, ka ftalāti izraisa iedzimtus defektus, samazina spermatozoīdu skaitu vīriešiem un palielina krūts vēža risku sievietēm.

Naftas blakusprodukti

Piemēri: minerāleļļa, petrolāts, parafīns, dipropilēns, glikols, butilēnglikols, dinātrija EDTA, tetra-nātrija EDTA, trinātrija EDTA, polibutēns, triklozāns, polietilēns
Naftas blakusprodukti traucē ādas dabiskajām funkcijām, nosprosto poras, veicina piņņu rašanos, un ir iespējams, ka tie satur kancerogēnus, kas ir saistīti ar krūts vēzi.

Propilēnglikols un polietilēna glikols (PEG)

Izgatavots no tās pašas ķīmiskās vielas, kas tiek izmantota, lai izgatavotu antifrīzu. Šīs ķīmiskās vielas viegli iekļūst ādā un tiek saistītas ar aknu, nieru un smadzeņu bojājumiem.

Dietanolamīns (DEA) un Trietanolamīns (TEA)

Šīs ķimikālijas var reaģēt ar citām kosmētikas līdzekļa sastāvdaļām, kā rezultātā veidojas kancerogēnas ķīmiskas vielas, ko sauc par nitrozamīniem, kas ir saistīti ar aknu, kuņģa, urīnpūšļa un barības vada vēzi.

Formaldehīds

Šī ķīmiskā viela ir sastopama nagu lakās. Tiek uzskatīta par kancerogēnu, alergēnu un kairinošu. Rodas bieži izmantoto sintētisko konservantu, piemēram, diazolindil un imidazolindilurīnvielas sadalīšanās procesā.

Sintētiskās smaržvielas

Piemēram: parfum, vanililbutilēteris
Vienkāršs termins “aromāts” vai „smaržviela” sastāvdaļu sarakstā var attiekties uz jebkuru no tūkstošiem atsevišķu sastāvdaļu, ko izmanto, lai izveidotu aromātu. Daudzas no tām ir ftalāti (ti, toksiskie kancerogēni un hormonu bojājumus izraisošas vielas). Smaržvielas tiek uzskatītas par vienu no pieciem pazīstamākajiem alergēniem, un ir zināms, ka tās izraisa astmu un astmas lēkmes.

Nanodaļiņas

Minerālvielas, piemēram, cinka oksīds un titāna dioksīds, ko parasti lieto sauļošanās losjonos, pamatos un citos šķidruma veidos, ir nekaitīgas to normālajā izmērā.

Tās paliek ādas virspusē, jo tās ir pārāk lielas, lai iekļūtu dziļāk. Tomēr, ja šīs sastāvdaļas tiek sadalītas nanodaļiņās (t.i., ļoti mazās), tās viegli uzsūcas ādā. Mikroskopiskais izmērs dod šīm daļiņām iespēju pārvietoties visā ķermenī un tas palielina to toksiskumu.

Pētījumi liecina, ka cinka oksīda un citu sastāvdaļu, piemēram, alumīnija, nanodaļiņas uzkrājas smadzenēs un izraisa šūnu nāvi. Turklāt šīs daļiņas tik viegli uzsūcas, ka ir konstatējamas visās ķermeņa vietās, ieskaitot dzīvībai svarīgos orgānus.

Šī, diemžēl, ir tikai daļa no ķīmijas ar ko saskaramies ikdienā.

Ir zināmas vēl daudzas vielas, no kurām sadzīves ķīmijā labāk izvairīties: ciklometikons, ciklopentasiloksāns, dimetikons, metikons, feniltrimetikons, polikvaternijs-7, dinātrija EDTA, EDTA, tetrasodium EDTA, trinātrija EDTA, silikoni.

Vēl noteikti ir un tiks radītas visas pārējās par kurām pagaidām nenojaušam un nepazīstam pat pēc parastam cilvēkam neko neizsakoša ķīmiskā nosaukuma…

Vai no šīm potenciāli bīstamajām vielām ir iespējams izvairītes?

Ļaujiet izteikt pieņēmumu: neizdosies!
Tas, ka uz iepakojuma lieliem burtiem uzsvērts „Nesatur parabēnus” vēl nonozīmē, ka sastāvā nav parabēniem līdzīgu vielu, kurām ir nedaudz mainīta ķīmiskā formula un cits nosaukums vai kāds cits, ne mazāk kaitīgs konservants, par ko vēl nenojaušam.

„Pieļaujamās devas nav pārsniegtas” ir vājš mierinājums.

Patiesībā tas nozīmē „mēs jūs indēsim līdz zināmai robežai”, turklāt mani kā patērētāju nekas netraucē ikdienā vienlaicīgi lietot, piemēram:

  • nagu laku ar formaldehīdu
  • šampūnu ar parabēniem un sulfātiem,
  • ziepes ar sulfātiem,
  • dušas želeju ar sulfātiem un parabēniem,
  • roku krēmu ar parabēniem un cinka nanodaļiņām,
  • ķermeņa krēmu ar parabēniem,
  • dezodorantu ar cinku

Rezultātā katrai precei atsevišķi „pieļaujamās devas” nebūs pārsniegtas, bet summējot visus ikdienā lietotos produktus (kur nu vēl lietojot ilgstoši) daudzkārt pārsniegšu šo virtuālo kritēriju.

Tas pats attiecas uz E-vielām un „roundapiem” pārtikas produktos.

Scroll to Top