Fiziskā un emocionālā veselība ir cieši saistītas! Ja jūtamies nomākti, nenovērtētu vai nelaimīgi, bieži rodas arī ēšanas traucējumi, emocionālā ēšana vaoi tieši otrādi neēdam nemaz. Tāpēc šoreiz nedaudz par robežām un pašcieņu.
Būt atvērtam vai veidot robežas? Ar šo pretrunu ir jātiek skaidrībā: kas patiesībā ir robežas un vai tās mums ir nepieciešamas — atbildes šajā rakstā.
Pasaule un psihologi ir noguruši atkārtot: vajag dzīvot atvērtiem. Jūs to dzirdat praktiski no visurienes. Taču pēdējos piecus gadus tie paši psihologi uzstājīgi pārliecina veidot robežas, un tas jādara nekavējoties. Šķiet pretruna. Cik augsts būs žogs, cik stipra būs siena un vai būs vismaz vārtiņi, lai izietu? Noskaidrosim personīgo robežu realitāti.
Robežas un pašcieņa
Par to diskutē visi, pat tie, kurus psiholoģija neinteresē. Šobrīd šķiet, ka tas ir modes jautājums: visi, kam nav slinkums, ir bruņojušies ar žogiem un naglām. Dažkārt tas izskatās absurdi un pavisam neiespējami: vai nu terminu nesaprata, vai pašus principus. Iedomājieties, ka jūs esat valsts, un jums ir jāizveido robeža. Šai valstij ir savi likumi, pieļaujamā uzvedība, cieņa pret savu valdību, zemi un cilvēkiem.
Ko sargāsim?
Robežas sāk parādīties, kad kaut kas jūs aizskar, parādās “sāpju punkts”. Pārējā laikā, kad nekas nesāpina komunikācijā tas nav pamanāms. Ja jums nav sāpju punkta, jūs nepamanīsiet robežu trūkumu. Jums tā būs normāla cilvēku saziņa. Padomāsim: kā citādi var aprakstīt iekšējo pasauli un attiecības ar apkārtējo pasauli? Tā ir pašcieņas sajūta. Tā neļaus uzvesties vienā vai otrā veidā attiecībā pret sevi un citiem cilvēkiem.
Kāds ir cilvēks ar spēcīgu pašcieņu?
- pieklājīgs,
- laipns,
- zina, kā rīkoties sarežģītās situācijās, kas nesader ar viņa vērtībām, neapvainojot citus.
Robežas — nav tas, kas šķiet
Iztēlosimies reālu dzīves situāciju. Piemēram, jūs esat kompānijā, un kāds sāk jokot par tēmu, kas jums šķiet nepieņemama. Gadās? Protams. Kā rīkosieties?
- Strīdēsieties ar cilvēku.
- Skaidri un mierīgi paskaidrosiet, ka jums šie joki nepatīk.
- Klusēsiet vai ignorēsiet.
- Piecelsieties un aiziesiet.
Lai būtu skaidrāk – īss katra varianta iztirzājums sīkāk.
Rīcības variants – Izskaidrojums
😡 Strīdēties
- Strīdēties ir bezjēdzīgi. Jūs nepārliecināsiet cilvēku, tikai izraisīsiet viņā agresiju. Strīds radīs konfliktu, bet neatrisinās problēmu.
😬 Nepiekrist
- Tas pārvērtīs jūs par “skolotāju”, kas mēģina audzināt pieaugušu cilvēku. Atmosfēra kļūs saspringta, un citi domās: “Par ko vēl nedrīkst jokot?” Jūs riskējat izraisīt neveiklību un attiecību saraušanu.
👌 Ignorēt
- Klusēt vai ignorēt nenozīmē piekrist. Tas nozīmē, ka jūs neatbalstāt joku, bet netaisāt scēnas. Jūsu klusēšana tiks pamanīta, un apkārtējie sapratīs jūsu attieksmi.
👌 Aiziet
- Atrodiet iemeslu un aiziet bez skaidrojumiem. Visi sapratīs, ka kaut kas jums nepatika, bet nebūs tieša konflikta. Cilvēki novērtēs jūsu pašcieņu un cieņu.
Iesaistīties strīdā
Jautājiet sev: ko es tagad daru? Es cenšos pierādīt cilvēkam, ka viņam nav taisnība. Jūtiet situācijas bezcerību? Jūsu nodoms pārliecināt izraisa tikai vienu reakciju — aizsardzību, tas ir, agresiju un neko citu. Ko jūs vēlaties sasniegt? Ja sarunas mērķis ir izraisīt vētrainu reakciju vai skandālu, tas ir jūsu spēkos, bet jums ir skaidri jāsaprot, kāpēc jums tas ir nepieciešams.
“Lūdzu, nekad vairs tā nejokojiet”
Jūtiet, kā atmosfēra uzreiz mainījās? Jūs pārvērtāties par skolotāju, kas norāda, kā vajag un kā nevajag uzvesties jūsu klātbūtnē. Visiem klātesošajiem radās jautājums: vai vēl kaut kas ir aizliegts? Mēs runājam par pieaugušiem cilvēkiem. Cilvēks, kas jūsuprāt nejoko pareizi, domā, kā reaģēt: atvainoties vai pieņemt izaicinājumu? Jūs pārtraucat draudzīgo ballīti, saziņu, vieglumu, un visi kļuva saspringti. Vai jūs aizsargājāt savas robežas? Nē. Visticamāk, šie cilvēki nākamreiz simt reizes padomās, vai jūs aicināt kompānijā. Jūs kļuvāt par “vampīru”, kas izsūca visu skābekli ar savu “pareizību”, un visiem kļuva neveikli. Emocionālā līmenī to atcerēsies visi — ar jums jābūt piesardzīgiem. Informācijas līmenī, par ko bija runa, ātri aizmirsīs. Jūs sāksiet zaudēt pat tuvus cilvēkus, nevienam nepatīk, kad viņus audzina. Tas nav robežu veidošana. Pieauguša cilvēka audzināšana parasti beidzas ar attiecību saraušanu. Mēs varam audzināt mazus bērnus, stāstot tiem, kas ir labi un kas ir slikti. Ja cilvēks jau ir pieaudzis un jūs uzstājaties, kā stingrs skolotājs vai vecāks, proti, it cenšaties būt pārāks viņu, bet viņš kļūst it kā mazs, kam var norādīt, kā uzvesties.
Šeit vairs nav runas par paščienu, jo Jums ir jāsaprot, ka nedrīkstat atļauties mācīt citu pieaugušo. Tas nozīmē “uzrauties” un necienīt sevi, jo izrādat, ka pats neprotat uzvesties!
Ignorēt
Jūs nerādat reakciju, neiesaistāties skaidrojumos. Dažkārt, kad visi smejas, viena nesmejoša seja, iespējams, kļūs par galveno. Jūs varat neatbalstīt joku, izlikties, ka to nedzirdējāt, varat šajā brīdī iziet no situācijas tā, it kā jūs tur nebūtu. Visi sapratīs, ka jums tas nepatīk, un jūsu seja nepaudīs sajūsmu, tikai lai iepatiktos šiem cilvēkiem. Visi redzēs jūsu pozīciju. Ja jūsu kompānijā ir savstarpēja cieņa, visticamāk, cilvēki jau paši “piebremzēs” un šo tēmu vairs neizskars. Tas ir daudz vērtīgāk par jebkuriem vārdiem. Klusēšana nenozīmē piekrišanu un pacietību. Tas nozīmē, ka jūs nepiekrītat, bet jūs “nelecat uz ecēšām” tikko kaut kas nav jums pa prātam.. Jūs paceļaties virs situācijas, bet nepiedalāties šīs joka uzturēšanā. Tas ilgst tikai minūti vai dažas sekundes. Bet tas kļūst ļoti skaidrs visiem apkārtējiem bez vārdiem. Un jūs uzvarat šo cīņu.
Piecelties un aiziet
Šis, iespējams, ir visradikālākais veids, kas liecina par pašcieņu. Kā to izdarīt? Kādu laiku pēc neveiksmīgā joka, ne uzreiz un bez demonstratīvām darbībām jūs atrodat iemeslu, un aizejat. Tajā pašā laikā jūs neko neskaidrojat, neizraisāt konfliktus un nestāvat pozā “Ak, Dievs, es vairs nevaru būt šeit ar šiem cilvēkiem”.
Jūs atkal sanākat uzvarētājs: pieklājīgi atrodat iemeslu, to pasakāt, bet visi ļoti labi saprot, ka pirms 10-15 minūtēm jums kaut kas ļoti nepatika, un tas nāca no konkrēta cilvēka. Jūs izrādāt cieņu pret apkārtējiem, sniedzot izdomātu iemeslu jūsu aiziešanai kā attaisnojumu.
Ja tie tiešām ir jūsu cilvēki, draugi un tuvi biedri, papildu jautājumi nebūs, visi sapratīs. Un, ja nesapratīs, tad padomājiet, ko jūs tur vispār darāt.
Pašcieņa darbojas labāk par visiem “žogiem”
Tātad, vai uz robežas ir jākliedz, jāvicinās ar cirvjiem un jāceļ žogs, lai norobežotos cik vien iespējams vairāk? Domājams, ka: nē.
Drīzāk jāveido sava pasaule tā, lai tā būtu piepildīta, ar pašcieņu, kas redzama apkārtējiem. Kad tā jums ir, cilvēki vienkārši neatļaujas uzdot jums neiejūtīgus jautājumus, manipulēt vai prasīt nejēdzīgus pakalpojumus. Tas kļūst vienkārši neiespējami un zīme “neieiet” šeit nebūs nepieciešama.
Izrādās, ka slavenās robežas īsti neko nedod, izņemot papildu neirozi, jo ir nepieciešams uzraudzīt, vai kāds tās nepārkāpj. Attīstiet pašcieņu, iekšējo stabilitāti un mieru, pašpārliecinātību un labvēlīgas attiecības ar apkārtējiem. Tad jūs zināsiet, kā rīkoties, balstoties nevis uz svešiem vārdiem un reakcijām, bet uz savu sajūtu par sevi, dzīvi, cilvēkiem, vērtībām, saviem “labi-slikti”. Un tad jums viss būs kārtībā, un nekādi žogi nebūs nepieciešami.